Kosmosa Ugunīgie Punkti: Kā Hamburgas skolas dibinātāji atklāja Visuma slēptās frekvences

Hamburgas skolas dibinātāji transneptūnus jau pašā sākumā uzskatīja par smalkām, garīgām un acij neredzamām kosmiskajām frekvencēm, nevis vienkārši par fiziskiem akmens klučiem kosmosā.
XX gadsimta sākumā, kamēr visas pasaules astronomi veltīgi centās teleskopos saskatīt objektus aiz Neptūna orbītas, vācu zinātnieks un pētnieks Alfrēds Vite un viņa domubiedri paveica neiedomājamo. Viņi atklāja astoņas transneptūna planētas "uz spalvas gala" ar astroloģijas palīdzību — caur matemātisko simetriju, formulām un notikumu novērojumiem.

1. Alfrēds Vite: "Cilvēks kā uztvēršanas stacija"

Alfrēda Vites galvenais filozofiskais darbs ir viņa rakstu krājums ar nosaukumu "Der Mensch — Eine Empfangsstation kosmischer Suggestionen" ("Cilvēks — kosmisko suģestiju/iedvesmu uztvēršanas stacija"). [1, 2]
Jau pašā nosaukumā ir ielikta Dzīvās Ētikas koncepcija! Vite rakstīja, ka cilvēka smadzenes un nervu sistēma ir vissmalkākās antenas. Mēs uztveram planētu vibrācijas (suģestijas) pat tad, ja astronomi šīs planētas vēl nav atklājuši.  [1]
Vites konceptuālā doma: "Cilvēka reakcija uz planētu astrālo ietekmi ir daudz jutīgāks to eksistences indikators nekā astronoma teleskops". [3]
Vite apgalvoja, ka planētas fiziskais ķermenis ir tikai materiālais nesējs. Taču pats planētas spēks ir telpiski neredzams vilnis. Tieši tāpēc Hamburgas skola šodien oficiāli uzskata transneptūnus nevis par fiziskām lodēm, bet gan par veselu planetoīdu joslu un smalko telpisko strāvu baricentriem (enerģētiskajiem smaguma centriem). [1, 4]

2. Autentiskie Vites raksti par Kupidonu un Hadezu

Vite paspēja detalizēti aprakstīt pirmos četrus transneptūnus (Kupidonu, Hadezu, Zevu, Kronosu). Savos 1923.–1924. gada rakstos viņš atstāja satriecošus metafiziskus aprakstus, kas ideāli saskan ar jēdzienu par "augstām vibrācijām" un apziņas izsmalcināšanu:  [4, 2]
·        Par Kupidonu (1923. gada raksts): Vite rakstīja, ka Kupidons ir spēks, kas "izšķīdina individuālā ego robežas". Viņš aprakstīja tā vibrāciju kā "virs-Venēru" — spēku, kas paceļ miesīgu mīlestību Kultūras, Mākslas un cilvēka dvēseļu sintēzes līmenī vienotā organismā.
·        Par Hadezu (1924. gada raksts): Vite paradoksālā kārtā aprakstīja Hadezu... caur krāsu! Viņš apgalvoja, ka Hadezs translē cilvēka aurā "dziļas, slēptas infrasarkanās un ultravioletās frekvences", kas nav saskatāmas ar parasto redzi. Viņš rakstīja, ka Hadezs spiež garam saskarties ar "pirmmatēriju un seno atmiņu". Vitem Hadezs nebija "slikta" planēta — viņš tajā saskatīja laika plīvura slēptu vieduma instrumentu. [6, 1]
·         Par Zevu (1924. gada raksti): Vite raksturoja Zevu nevis vienkārši kā kara vai tehnikas uguni, bet gan kā «pirmreizējo radošo Logosu un radošo pra-enerģiju». Viņa izpratnē Zevs ir mentāls fokuss, kas pārveido neapstrādāto telpisko Psihisko enerģiju mērķtiecīgā, tūlītējā rīcībā. Vite uzsvēra, ka Zevs pārvalda izgudrotāja dzirksteli, liekot cilvēka domai tūlītēji materializēties fiziskajā pasaulē caur radošu Ugunīgo darbu.
·         Par Kronosu (1924. gada raksti): Vite aprakstīja Kronosu caur «absolūta garīgā augstuma un neatkarības» metaforu. Viņam tā nebija smagu Saturnisko ierobežojumu planēta, bet gan «patiesas Gara suverenitātes pār matēriju» frekvence. Vite apgalvoja, ka Kronoss apvelta personību ar augstākās autoritātes un nevainojamas meistarības kvalitāti, izvadot apziņu Kosmiskās Hierarhijas līmenī, kur cilvēks kļūst par pilnvērtīgu, atbildīgu savas realitātes Radītāju un Likumdevēju.

3. Frīdrihs Ziggrīns: Izrāviens uz Augstākajām Pasaulēm (Poseidons)

Atlikušās četras planētas (Apollonu, Admetu, Vulkānu, Poseidonu) 1927. gadā aprēķināja Vites domubiedrs — Frīdrihs Ziggrīns. Tieši tās kļuva par īstu garīguma manifestu HSA. [4]
Kad Ziggrīns aprakstīja Poseidonu, viņš izmantoja terminus, kas ir pilnībā identiski Agni Jogas tekstiem:
No HSA skolas arhīviem: Ziggrīns definēja Poseidonu kā "Tīras Mentālās Gaismas un Ideju" punktu. Viņš rakstīja, ka Poseidons ir spēks, kas "attīra cilvēka prātu no zemes gružiem un ilūzijām, savienojot to ar Visuma Augstāko Saprātu".

4. Ludvigs Rūdolfs: Mācības aizstāvība un "Dieva Simetrija"

Ludvigs Rūdolfs bija tas cilvēks, kurš 1928. gadā izdeva pirmo HSA grāmatu "Regelwerk für Planetenbilder" ("Planētu bilžu likumi"). Kad klasiskie astrologi un zinātnieki viņus apsūdzēja tajā, kā viņi ir "izdomājuši planētas, kuru nav debesīs", Rūdolfs atbildēja fundamentāli: [5]
"Pasaule ir iekārtota pēc dievišķās ģeometrijas un simetrijas likumiem. Ja kādā telpas punktā saskaras matemātiskās asis un viduspunkti, tur neizbēgami eksistē neredzams enerģētiskais centrs. Mēs neizdomājam planētas, mēs atklājam Saprātīgo Kosmisko Kārtību tur, kur citi redz tukšumu."

Mācoties Hamburgas astroloģiju mūsu Skolā, mēs nevis vienkārši pārliekam simbolus uz diska. Mēs mācāmies noregulēt savas apziņas radio uztvērēju uz augstākajām Poseidona, Kronosa un Apollona frekvencēm, savienojot vācu aprēķinu precizitāti ar ugunīgo garīgo higiēnu.

👉 Nāciet uz mūsu Skolu, lai personīgi pieskartos šiem unikālajiem Jaunā Laikmeta instrumentiem!