Aiz Neptūna robežām: Neredzamo kosmisko frekvenču atklāšanas vēsture

Hamburgas astroloģijas skolas dibinātāji transneptūna faktorus jau pašā sākumā aplūkoja kā smalkas telpiskās frekvences un viļņu starojumus, nevis tikai kā standarta fiziskus objektus kosmosa telpā. XX gadsimta sākumā, kamēr astronomu kopiena veica optiskos meklējumus aiz Neptūna orbītas, vācu inženieris-ģeodēzists Alfrēds Vite un viņa kolēģi aprēķināja šo faktoru orbītu parametrus analītiskā ceļā — balstoties uz matemātiskās simetrijas principiem, darbu ar planētu ainām un sistemātiskiem zemes notikumu novērojumiem.[3]

1. Alfrēds Vite: Kosmisko suģestiju koncepcija un HSA viļņu metode

Alfrēda Vites galvenais teorētiskais darbs ir viņa rakstu krājums, kas izdots ar nosaukumu «Der Mensch — Eine Empfangsstation kosmischer Suggestionen» («Cilvēks — kosmisko suģestiju/iedvesmu uztvērēja stacija»). Savos darbos Vite pamatoja tēzi, ka cilvēka smadzenes un nervu sistēma funkcionē līdzīgi jutīgām uztvērējantenām, kas uztver kosmisko ķermeņu viļņu svārstības (suģestijas), ieskaitot planētas, kuras astronomi tajā laikā vēl nebija atklājuši.
Pētnieka konceptuālā pieeja ir izteikta viņa apgalvojumā: «Cilvēka reakcija uz planētu astrālo ietekmi ir daudz jutīgāks to eksistences indikators nekā astronoma teleskops», kas fiksēts oficiālajos biogrāfiskajos arhīvos. [1]
Vite postulēja, ka planētas fiziskais ķermenis ir tikai materiālais nesējs, turpretī tās tiešā ietekme izplatās telpiska neredzama viļņa veidā. Balstoties uz šo elektrodinamisko koncepciju, Hamburgas skola transneptūna faktorus uzskata par neredzamiem aprēķinātiem enerģētiskajiem centriem un jūtīgiem telpas punktiem, kas atstāj izmērāmu ietekmi uz zemes procesiem. [3]

2. Alfrēda Vites oriģinālās publikācijas par pirmo Transneptūnu četrinieku
Alfrēds Vite detalizēti aprakstīja pirmos četrus transneptūnus (Kupidonu, Hadezu, Zevu, Kronosu) pirms to standartizācijas kopējās mācību grāmatās. Savos neatkarīgajos pētījumos laika posmā no 1923. līdz 1925. gadam, kas tika publicēti žurnālos "Zentralblatt für astrologische Forschung", "ASTRON" un "Witte-Mappe" materiālos, viņš fiksēja tam laikam revolucionārus šo kosmisko faktoru viļņu, fizikas un elektrodinamiskos skaidrojumus:
  • Par Kupidonu (Cupido): Savus pirmos bāzes aprēķinus un teorētisko pamatojumu Kupidonam Alfrēds Vite prezentēja 1923. gadā prestižā vācu akadēmiskā žurnāla "Zentralblatt für astrologische Forschung" lapaspusēs. Šajā neatkarīgajā darbā viņš aprakstīja Kupidonu nevis kā romantisku faktoru, kā makrosociālu vilni un "strukturālās integrācijas matemātisko faktoru". Vite aplūkoja šo punktu kā "Veneras augstāko oktāvu" caur sociālās mehānikas prizmu, fiksējot tā ietekmi uz lielu rūpniecības sindikātu, korporāciju, ģimenes klanu veidošanos, kā arī uz sistēmisko mākslu un Kultūru, kas darbojas kā galvenais cilvēka apziņas integrators vienotā organismā. [3]
  • Par Hadezu (Hades): Vites oficiālā monogrāfija, kas veltīta Hadeza aprēķināšanai, nāca klajā 1924. gadā žurnāla "Zentralblatt für astrologische Forschung" specializētajos izdevumos. Šajā darbā viņš piegāja Hadezam kā inženieris-fiziķis, aprakstot to caur viļņu spektru, kas ir analogs "aci neredzama infrasarkanā un ultravioletā starojuma" darbībai. Saskaņā ar Vites rakstiem šo starojumu nav iespējams uztvert ar teleskopa optisko lēcu, bet tas atstāj spēcīgu ķīmisko un bioloģisko ietekmi uz Zemi, pārvaldot dziļas attīrīšanās procesus, senatni, pagātni, atomu mikroprocesus un pamatīgu darbu ar neapstrādātu pirmmatēriju. [4]
  • Par Zevu (Zeus): Detalizētas pētnieciskās piezīmes un Zeva trajektorijas aprēķinus Vite regulāri publicēja 1924. gada gaitā Hamburgas astrologu biedrības slēgtajos cirkulāros, kas pazīstami kā "Witte-Mappe" ("Vites portfolio"), kā arī urāniskā vēstneša "ASTRON" lapaspusēs. Šajos rakstos viņš raksturoja Zevu caur stingriem termodinamikas likumiem kā "mērķtiecīgu elektrisko un kinētisko impulsu" jeb kontrolētas degšanas spēku. Vite lika lielu uzsvaru uz lietišķajiem procesiem, fiksējot Zevu kā galveno iekšdedzes dzinēju, rūpniecisko tvaika mašīnu, mērķa artilērijas balistikas, rūpnīcu ražošanas un domas koncentrētas projekcijas pārvaldnieku fiziskos izgudrojumos. [1]
  • Par Kronosu (Kronos): Vites teorētiskie eseju raksti par Kronosu tika publicēti laika posmā no 1924. līdz 1925. gadam žurnālā "ASTRON" un tika fiksēti "Witte-Mappe" materiālos pirms to oficiālās iekļaušanas kopējā mācību grāmatā. Vite aprakstīja Kronosu caur stingriem absolūta augstuma ģeometriskajiem jēdzieniem, definējot to kā "to, kas atrodas stingri virs ordinārās bāzes līnijas". Viņš izmantoja Kronosa stāvokli, lai aprakstītu suverēnas valsts varas, augstākos ierēdņus, likumus, kā arī neatkarīgus sava amata absolūtos meistarus un jebkuru cilvēku, kura izcilā personīgā ekspertīze un nevainojamā meistarība pilnībā paceļ viņu virs kolektīvās masas. [2]
3. Frīdrihs Ziggrīns un augstākais Transneptūnu četrinieks
1927. gadā Alfrēda Vites domubiedrs, vācu astronoms un astrologs Frīdrihs Ziggrīns, matemātiski aprēķināja vēl četru transneptūna faktoru orbītas: Apollonu, Admetu, Vulkānu un Poseidonu. Viņa neatkarīgie pētījumi, kas laika posmā no 1927. līdz 1933. gadam tika publicēti žurnālos "Zentralblatt für astrologische Forschung" un "Astron", kā arī ziņojumi Astroloģijas kongresos Ķīlē un Hamburgā, aplūkoja šos punktus caur zinātniski praktiskām, sociālām, mentālām un industriālām kategorijām:

  • Par Apollonu (Apollo): Savos pirmajos pētnieciskajos rakstos 1927. gadā Frīdrihs Ziggrīns iepazīstināja ar Apollonu galvenokārt caur vēsturisko ciklu prizmu. Šajās publikācijās viņš fiksēja šo punktu kā vērienīgu ekspansijas faktoru, kas korelē ar grandioziem vēsturiskiem procesiem: masveida iedzīvotāju migrāciju, teritoriālo paplašināšanos, kā arī ar milzīgu uzplaukumu pasaules tirdzniecībā, sistēmiskajā akadēmiskajā zinātnē un augstākajā izglītībā. [3]
  • Par Admetu (Admetos): Savos ziņojumos Astroloģijas kongresos Ķīlē un Hamburgā Ziggrīns detalizēti pretstatīja Admetu Saturnam. Ja Saturns viņa rakstos darbojās kā dinamiska karmiskā robeža vai fināls, tad Admets tika aprakstīts kā pati blīvā, neatlaidīgā pirmmatērija. Viņš to raksturoja caur tveramām fiziskām izpausmēm: dziļiem zemes dzīļiem, izejvielām (akmeņi, koks, zeme), ārējo apstākļu sašaurināšanos, laika sastingumu un blokiem, kas prasa no pētnieka maksimālu uzmanības koncentrāciju un dziļu mentālo specializāciju. [2, 3]
  • Par Vulkānu (Vulkanus): Savu kongresa uzstāšanās stenogrammās 1920. gadu beigās Ziggrīns atteicās no abstraktām Vulkāna interpretācijām, aprakstot to kā kolosāla spēka rādītāju, kas ir piesaistīts materiālajai pasaulei. Viņš definēja Vulkānu caur tā tiešo saikni ar fizisko masu, jaudīgiem mehāniskiem dzinējiem, lielām rūpnīcām un industrializēto valsts sistēmu vai dabas parādību graujošo, fatālo jaudu, kas pilnībā pakļauj sev atsevišķa cilvēka gribu. [2]
  • Par Poseidonu (Poseidon): Monogrāfijās, kas publicētas specializētā urāniskā vēstneša "Astron" pirmajos numuros (1928–1929), Ziggrīns aprakstīja Poseidonu kā neatkarīgu intelektuālo filtru un "augstāko mentālo bāzi". Viņš uzsvēra, ka, ja Merkurs ir atbildīgs par ikdienas loģisko informācijas apstrādi, tad Poseidons ir tā augstākā oktāva — tīra prāta, ideju un gara sfēra, kas ir pilnībā brīva no rupjās matērijas. Poseidons tika definēts kā galvenais visaptveroša sistēmiskā pasaules uzskata, kultūras, godīguma, ideālisma un lietu būtības izpratnes marķieris.[3, 4]

4. Ludvigs Rūdolfs: Fundamentālās rokasgrāmatas izdošana un HSA metodoloģija

Ludvigs Rūdolfs bija galvenā persona Hamburgas skolas mantojuma saglabāšanā un sistematizēšanā. Tieši viņš 1928. gadā izdeva pirmo oficiālo grāmatu un sistēmas noteikumu apkopojumu — «Regelwerk für Planetenbilder» («Planētu ainavu noteikumi»). Kad tā laika tradicionālie astrologi un zinātnieki kritizēja HSA par transneptūna faktoru izmantošanu, kurus astronomi fiziski neredzēja debesīs, Rūdolfs un Vite aizstāvēja stingru matemātisko pieeju. Viņi argumentēja, ka šie punkti ir aprēķināti empīriskā un analītiskā ceļā, balstoties uz ģeometrisko analīzi, asu un viduspunktu (midpoints) mijiedarbību, apstiprinot to pielietojamību ar statistiskiem reālu notikumu novērojumiem. [2]

Hamburgas astroloģijas apguve ļauj iziet ārpus standarta astronomisko faktoru rāmjiem un apgūt darbu ar urāniskajiem elektrodinamiskajiem enerģētiskajiem centriem. Šī metode apvieno vācu aprēķinu skolas matemātisko precizitāti ar smalko telpisko strāvu un elektrodinamisko lauku analīzi, kas veido galvenos realitātes notikumus.

👉 Nāciet uz mūsu Skolu, lai personīgi pieskartos šiem unikālajiem Jaunā Laikmeta instrumentiem!