Astroloģija ētiskās Mācības ietvaros

U - I - E - A - O

ASTROĶĪMIJA
Ziņojums: Astroloģija ētiskās Mācības ietvaros

Autors: Udo Rūdolfs

Mīļie garīgie draugi (domubiedri)!
Es šodien vēlos runāt ar jums par tēmu: «Astroloģija ētiskās Mācības ietvaros». Mans ziņojums ir sadalīts trīs daļās:
  1. Īss vēsturisks izklāsts.
  2. Ko spēj astroloģija.
  3. Kas saista astroloģiju ar ētisko Mācību.
Astroloģija apgalvo, ka noteiktas kosmiskās likumsakarības ir tiešā saistībā ar cilvēka notikumu gaitu šeit, uz Zemes. Un tā ir spējīga šo apgalvojumu pierādīt!
Vārds "astroloģija" nāk no grieķu valodas un nozīmē: zvaigžņu zinātne. Planētu konstelācijas dzimšanas brīdī tiek aprēķinātas pēc astronomiski matemātiskām vērtībām un ierakstītas horoskopā. Vārds "horoskops" arī ir cēlies no grieķu valodas un nozīmē «stundas apskate» (stundas izpēte).
Astroloģijas pirmsākumi meklējami ļoti senā pagātnē! Taču astrologam tas ir tikai vēsturiska fakta konstatējums, nevis iemesls ar lepnumā izrieztu krūti sist sev uz pleca un tādējādi dižoties ar tradīcijām bagātu pagātni. Pirmās astroloģiskās domāšanas pēdas nāk no VI un VII gadsimta pirms Kristus. Izrakumos netālu no Asīrijas galvaspilsētas Ninives (Asīrijai un Babilonijai ir kopīga vēsture — MESOPOTĀMIJA) asīriešu ķēniņa AŠURBANIPALA bibliotēkā tika atrastas 4000 ķīļraksta plāksnītes. «BELA novērojumi» — tā saucas šī mācība par spīdekļiem 72 grāmatās. Šīs plāksnītes tiek glabātas Britu muzejā Londonā.
BABILONA bija astronomijas un astroloģijas dzimtene un galvenā mītne, kas kaldeju valdīšanas laikā ap VI un V gadsimtu p.m.ē. sasniedza virsotni zvaigžņu zināšanās. Toreiz jau rēķinājās ar tā saukto Sarosa periodu — 18 gadu un 11 dienu ciklu, lai precīzi noteiktu saules un mēness aptumsumus. Gadam jau tajā laikā bija 365 dienas.
Senākais dokuments par astroloģiju no ĒĢIPTES ir ieraksts uz ASTRONOMA HORKHEBA kapa stēlas (V gadsimts p.m.ē.), kas vēstīja, ka viņš spēj izveidot horoskopu, kurš balstās uz spīdekļu stāvokli. Matemātiķis HIPSIKLS reformēja vecākās astroloģijas teorijas un ap 170. gadu p.m.ē. savā darbā «Anaphorikos» pirmo reizi veica apļa iedalījumu 360 grādos. Senākais saglabājies Zodiaka zīmējums nāk no ēģiptiešu ciemata DENDERAS; 1822. gadā šis Denderas Zodiaks tika pārvests uz ēģiptiešu muzeju Parīzē (Luvrā). Britu muzejā Londonā atrodas arī uz papirusiem rakstīti horoskopi.
Arī Grieķijā, kā tiek ziņots, zvaigžņu skaidrošana bijusi pazīstama jau V gadsimtā p.m.ē. Blakus astronomiem tie bieži vien bija arī matemātiķi, kuri nodarbojās ar zvaigžņu skaidrošanas mākslu. Par TĀLESU no Milētas (624.–542. g. p.m.ē.) tiek ziņots, ka, balstoties uz astronomiskiem aprēķiniem un savām astroloģiskajām zināšanām, viņš jau ziemā paredzējis bagātīgu olīvu ražu; iznomājot visas eļļas spiestuves savā apkaimē, viņš ar to nopelnījis kolosālu naudu.
HIPOKRATS (460.–359. g. p.m.ē.), dziedniecības (medicīnas) tēvs, esot teicis:
«Ārsts, kurš nav pazīstams ar astroloģiju, ir pelnījis drīzāk muļķa nosaukumu, nevis ārsta vārdu».
Arī PLATONS (429.–348. g. p.m.ē.) no Atēnām pazina kaldeju mācības un zināja par lielu pasaules katastrofu saistību ar planētu gaitu. Pastāv pat uzskats, ka Platons ir izveidojis pamatu zvaigžņu ticības attīstībai Rietumos. Francs Bolls savā darbā «Zvaigžņu ticība un zvaigžņu skaidrošana» (1931) ziņo, ka kāds kaldejs bijis tiešs Platona klausītājs un skolnieks, un ka Platons savos brieduma gados uzņēmis pie sevis viesi no Kaldejas. Par priesteri BEROSU (280. g. p.m.ē.) kļuvis zināms, ka viņš Kosas salā nodibinājis astrologu skolu. Atēnieši viņam par godu viņa trāpīgo prognožu dēļ Vingrotavā (Ģimnāzijā) uzcēla tēlu ar apzeltītu mēli. Viņa pēctecis AHINAPOLOSS šajā skolā izstrādāja vadlīnijas ieņemšanas brīža aprēķināšanai nākotnes prognozēm.
Kamēr Asīrijā, Babilonijā, Ēģiptē un Grieķijā astroloģija tika visādi veicināta, romiešu imperatoru valdīšanas laikā tā ik pa laikam tika aizliegta. VARONS (116.–27. g. p.m.ē.) bija viens no lielākajiem romiešu kultūras vēsturniekiem un uzrakstīja zinātņu enciklopēdiju. Trakatātā par astronomiju viņš pilnībā nododas astroloģijai un nonāk pie zīmīga secinājuma: pēc cilvēka dzīves likteņa un darbiem ir aprēķināms precīzs ieņemšanas datums (tas ir atpakaļvērsts aprēķins).
Varons savos darbos jau atklāti runā arī par REINKARNĀCIJU (pārdzimšanu).
TARUCIJS FIRMANS, Varona laikabiedrs, aprēķināja precīzu Romhas pilsētas horoskopu. Arī par Jūliju Cēzaru (100.–44. g. p.m.ē.) teikts, ka viņš ticējis zvaigznēm; astrologi brīdinoši vēstīja par viņa vardarbīgo nāvi. KOLUMELLA ap 45. gadu p.m.ē. sastādīja astroloģiskos kalendārus ar laika ziņu prognozēm. Imperatoram AUGUSTAM (63. g. p.m.ē. – 14. g. m.ē.) astrologu TEOGENESS prognozēja imperatora cienīgumu. Augustus lika publicēt savu horoskopu un kalt monētas ar sava Ascendenta — Mežāža — Zodiaka zīmi (tajā pašā laikā parastajiem cilvēkiem prognozēt nākotni viņa laikā bija stingri aizliegts!).
MANILIJS (48. g. p.m.ē. – 20. g. m.ē.) pagodināja astroloģiju kā dievišķu atklāsmi, kas vispirms dota visizcilākajām un cildenākajām dvēselēm! Imperatoru TIBĒRIJU (14.–37. g. m.ē.) astroloģijā ievadīja astrologs FRASILLUS. Viņš vērtēja aizdomīgus cilvēkus pēc viņu horoskopa. Tomēr viņš 17. gadā m.ē. izdeva astrologu aizliegumu, ar kuru pilnībā tika aizliegta komerciāla nodarbošanās ar astroloģiju; ārzemju astrologi pat tika sodīti ar nāvi. Pats Frasillus, imperatora Tibērija skolotājs un padomdevējs, apspriežot pasaules horoskopu, teica:
«Ja mēs atpazīstam debess būvi, kāpēc gan ne arī debess dāvanas?»
NERONS (54.–68. g. m.ē.) ļāva astrologiem sevi konsultēt. Viņa astrologs BALBILLUS viņam iestāstīja mācību: «Ķēniņi varētu novērst no sevis komētu parādīšanās sliktās sekas, ja viņi nogalinātu kādu cienījamu cilvēku». Nerons pēc tam lika sodīt ar nāvi vairākus cienījamus cilvēkus (tā bija maldināšana). SENEKA (4. g. p.m.ē. – 65. g. m.ē.), romiešu rakstnieks un Nerona audzinātājs, ticēja planētu ietekmei. Viņš teica:
«No klusākajām spīdekļu kustībām ir atkarīgs tautu liktenis, un veidojas lielākais un mazākais, skatoties pēc tā, vai spīdekļa gaita un stāvoklis bijis labvēlīgs vai nelabvēlīgs».
VITELLIJS (69. g. m.ē.) valdīja tikai 14 dienas. Viņš aizliedza astroloģiju. Divi astrologi viņam prognozēja tuvojošos nāvi; viņš lika šos astrologus sodīt ar nāvi, taču pats imperators nomira tieši norādītajā laikā. Tam sekojošais imperators VESPASIANUS (69.–79. g.) pats bija astrologs. Viņš izskaitļoja, ka viņa dēli viņam sekos tronī. Viņa dēls TITUS (79.–81. g.), kurš arī nodarbojās ar astroloģiju, atbrīvoja divus sazvērniekus pēc tam, kā bija redzējis viņu horoskopus.
DOMITIANUS (81.–96. g. m.ē.) bija Tita brālis. Viņa galma astrologs ASKLETARIO veica prognozi par sevi pašu, proti — ka viņu drīz saplēsīs suņi. Domitianus gribēja pierādīt astrologam, ka tie ir meli, pavēlot viņu nekavējoties sadedzināt uz sārta. Pēkšņa vētra tomēr apgāza sārtu, un pusesadedzināto Askletario mirstīgās atliekas saplēsa suņi.
Imperators HADRIANS — Panteona celtnieks (117.–138. g. m.ē.) katra gada sākumā ļāva sevi astroloģiski konsultēt, lai zinātu, kas gada gaitā notiks. Tiek ziņots, ka Hadrians līdz pat savai nāvei visu uz priekšu zinājis, kas ar viņu notiks. SEPTIMIUS SEVERUS (193.–211. g. m.ē.) pēc savas pirmās sievas nāves gribēja atkal precēties. Viņš pēc horoskopa izšķīrās par labu SĪRIETEI JULIAI, ar kuru pēc tam dzīvoja laimīgā laulībā. ALEKSANDRS SEVERUS (222.–235. g. m.ē.) Romā iecēla pirmos algotos profesorus astroloģijā. DIOKLETIANS 294. gadā astroloģiju atkal aizliedza. KONSTANTINS (324.–337. g.), neskatoties uz pastāvošo astroloģijas aizliegumu, pasūtīja kādam astrologam savas jaunās galvaspilsētas horoskopu.
TACITUS (55–120) — lielākais romiešu vēsturnieks — astrologus raksturo kā «kādu ļaužu šķiru, varas turētājiem aizdomīgu, zinātkārajiem bīstamu, kas mūsu valstī ir aizliegta un tomēr nekad neizzudīs». PTOLEMAJS (100–178), slavenais ģeogrāfs un astronoms, uzrakstīja divus nozīmīgus darbus par astroloģiju: 13 sējumu «Almagest», kurā ietverta astroloģijas tehnika, un «Tetrabiblos» — astroloģijas pamati 4 sējumos. FIRMICUS MATERNUS (ap 300. g. m.ē.) 8 sējumu darbā izveidoja astroloģijas sistēmu. No astrologiem viņš pieprasīja «dievišķu dzīvesveidu», kas nedrīkst pieļaut neatļautus, zemiskus jautājumus. 438. gadā imperators Teodosijs II atcēla visus vecos aizliegumus, publicējot likumu krājumu «Codex Theodosianus». Vēlāk imperators JUSTINIANUS (527–565) savā «Corpus Juris» arī iekļāva nāves sodu pret astrologiem.
Romiešu astroloģiju raksturoja fatālisms (ticība nēnovēršamam liktenim). Tas veidoja briesmas valstij, sabiedrībai un pašam indivīdam. Tā laika cilvēki nolaida rokas un nebija gatavi darīt neko sava likteņa uzlabošanai, jo astrologi mācīja par likteņa nemainību. Šajā brīdī kristiešu filozofs ORIGENES izvirzīja lielo antitēzi: «Cilvēkam ir brīva griba!» Viņš vērsās pret gribas nebrīvību, ko mācīja tā laika astrologi.
Pateicoties Kārļa Lielā gājieniem uz Itāliju, astroloģija nonāca arī Vācijā. LUDVIGAM DIEVBIJĪGAJAM (814–840) bija galma astrologs; hronikas raksta, ka viņa laikā katram dižciltīgam kungam bijis savs astrologs. Zīmīgi, ka, lai gan viduslaiku tiesību apkopojumā "Saksijas spogulis" magiem, burvjiem un raganām tika pieprasīts nāves sods uz sārta, astroloģiju tas nekad neskāra. Oficiāla astroloģijas aizlieguma no KATOLISKĀS BAZNĪCAS puses nekad nav bijis — Baznīca vērsās tikai pret astroloģijas māņticīgajiem pārspīlējumiem. Visi pārējie pretējie apgalvoti līdz šim ir pierādījušies kā vēstures viltojumi.
Vēlāk Bavārijas kriminālkodekss (Codex Juris Bavarici Criminalis, 1758) sāka sodīt par raganu medībām un "māņticīgiem jokiem". Astroloģija pēc toreizējā uzskata arī tika pieskaitīta turpat. Bavārijas policijas soda likumgrāmatā no 1871. gada par prognozēšanu, kāršu likšanu un zīmju skaidrošanu peļņas nolūkos pienācās naudas sods līdz 150 markām. Vienīgais līdz šim zināmais, slavējamais izņēmums bija Diseldorfas policijas prezidenta rīkojums, saskaņā ar kuru horoskopa sastādīšana un rakstura interpretācija nekrīt zem aizlieguma, ciktāl šī nodarbošanās balstās uz zinātniska pētniecības pamata.
Mums noteikti ir jāpiemin astroloģijas veicināšana no mākslu mīlošo ARĀBU HALĪFU puses. Viņu laikā radās vēstures konstrukcija, kas no tīri dabiskiem cēloņiem ar apbrīnojamu drosmi izsecināja visu pasaules notikumu periodisko gaitu un pierādīja to līdzšinējā vēstures gaitā. ARĀBI ieviesa astroloģiju MEDICĪNAS jomā. Halīfa al-Mansura mazmazdēls uzcēla observatoriju BAGDĀDĒ, kur 827. gadā tika izveidots grādu mērījums Zemes izmēra noteikšanai. ALBUMASARS (805–866) bija sava laika lielākais astronoms. Viņš uzrakstīja astroloģiskus darbus un sastādīja MUHAMEDA un KRISTUS horoskopus. Viņa viedoklis bija, ka pasaule radīta, kad visas 7 planētas atradās konjunkcijā 1° Aunā, un tā aizies bojā, kad šī pati konjunkcija atkārtosies 30° Zivīs!
Bizantijas imperators TEOFILOSS (829–842) piešķīra profesoram un astrologam LEONAM profesora vietu Konstantinopolē. Pāvestu vēsture arī rāda viņu ārkārtīgi labvēlīgo attieksmi pret šo zinātni:
  • SILVESTRS II (pāvests 999–1003) tika uzskatīts par sava laika mācītāko vīru, kurš astroloģiju bija studējis pie saracēņiem Spānijā; hronikās teikts, ka tieši ar savu astroloģisko zināšanu palīdzību viņš saņēmis augstāko amatu baznīcā.
  • JOHANNES XIX (pāvests 1024–1032) pats nodarbojās ar astroloģiju.
  • ALEKSANDRS IV (pāvests 1254–1261) ap 1260. gadu mudināja kādu kā astrologu pazīstamu kardinālu nākt klajā ar savām politiskajām prognozēm.
  • ALEKSANDRS VI (pāvests 1492–1503) turēja astrologu kā miesas ārstu.
  • INNOZENZ VIII (pāvests 1484–1492) bija galma astrologi.
  • JŪLIJS II (pāvests 1503–1513) lika sava kroņošanas dienu astroloģiski aprēķināt.
  • LEO X (pāvests 1513–1521) paša dibinātajā universitātē izveidoja profesora vietu astroloģijā.
  • Pāvests PĀVILS III (1534–1549) pats bija astrologs; viņš nenoturēja nevienu konsistoriju, pirms diena un stunda nebija iepriekš noteikta pēc astroloģiskiem principiem. Savai prombūtnei no Romas viņš nodeva gubernatoram kā instrukciju valdībai Romas astroloģiskās prognozes.
  • URBAN VII (pāvests 1623–1644) nāca amatā caur triku: konklāva laikā viņš paziņoja kolēģiem, ka pēc pašreizējās smagās planētu konstelācijas jaunievēlētais pāvests nedzīvos vairs ne 6 nedēļas. Visi baidījās no bīstamā amata un viņu ievēlēja par pāvestu; viņa valdīšanas laiks ilga 20 gadus!
No XIII līdz XVI gadsimtam astroloģijas katedras plauka universitātēs Romā un Padujā, Florencē un Boloņā (Boloņai jau 1125. gadā bija astroloģijas katedra). Pirmais ievērojamais vācu astrologs bija dominikāņu mūks ALBERTS LIELAIS (Albertus Magnus, 1193–1280), kurš saņēma titulu Dr. UNIVERSALES un tika iecelts svēto kārtā. Viņš postulēja: «Viss, ko rada Daba un māksla, tiek iekustināts no debesu spēkiem». Frīdrihs II Štaufens (1212–1250) bija kaislīgs astroloģijas piekritējs; laulībām ar angļu princesi viņš lika sava astrologa aprēķināt precīzu, labvēlīgu stundu pirmajai laulības naktij.
Lielais astronoms JOHANNES KEPLERS (1572–1630) atkārtoti darbojās kā astrologs, divreiz sastādīja VALENŠTEINAM horoskopu un aizstāvēja astroloģiju pret pretinieku uzbrukumiem. TIHO BRAHE (1546–1601) uzstādīja svarīgu pamatu gara un matērijas sintēzei, sakot:
«Dievs cilvēku ir radījis tā, ka viņš, ja grib, var uzvarēt un pārvarēt zvaigžņu nelaimes nesošās ietekmes».
Pēdējais augstskolas pasniedzējs astroloģijā Vācijā bija Jūliuss Vilhelms Pfass, kurš līdz 1835. gadam mācīja Erlangenā. Pēc Pirmā pasaules kara astroloģija saņēma jaunu evolūcijas impulsu caur ALFRĒDU VITI. Ar savām tā saucamajām planētu ainavām viņš aprakstīja kosmiskās ietekmes caur elektromagnētisko un telpisko sprieguma lauku formulām, radot tiltu savienojumam ar esošajām eksaktajām zinātnēm. Lai gan Hitlers 1936. gadā vēl sūtīja apsveikuma telegrammu astrologu kongresam Diseldorfā, tikai dažus gadus vēlāk totalitārais režīms pakļāva astrologus vajāšanām un ieslodzīja viņus koncentrācijas nometnēs.
Ja mēs uzdodam sev jautājumu: ko astroloģija savas 2000 gadu vēstures gaitā ir izdarījusi cilvēces labā? — mēs, diemžēl, nenonākam pie apmierinošas atbildes.
Kur gan varēja slēpties īstais iemesls tam, ka astroloģija nav nese liela mēroga labumu cilvēcei? Iemeslu ir daudz. Fakts, ka ar astroloģijas palīdzību var ieskatīties jebkura valsts vadītāja visnoslēpumainākajās, melnajās dvēseles dzīlēs, maksāja dzīvību un brīvību daudziem pētniekiem. No vienas puses, astrologiem bieži pietrūka godīguma un drosmes atzīt pašu kļūdas un vājības. No otras puses, tiem pietrūka takta un meistarības pasniegt skarbās patiesības pieņemamā formā.
Bet galvenais, fundamentālais iemesls vecās astroloģijas neefektivitātei, kā man šķiet, ir sekojošais:
Gariem gadsimtiem cauri astroloģijai ir kritiski trūkusi nepārtraukta, cieša saikne ar augstāko ĒTISKO MĀCĪBU.
Un mēs varam saprast, kāpēc šīs saiknes nebija: vajāšanas iedzina astrologus mūžīgā aizsardzībā. Viņi bija spiesti tērēt visus savus spēkus tīri tehniskā, mehāniskā plaknē, vienkārši pierādot savu formu darbību. Tiem nebija stingra garīgā balsta, lai izlauztos līdz Pirmcēlonim, līdz Augstākajam Avotam.
Tā kā trūka saiknes ar Kosmisko Ētiku, astroloģija lielā mērā pārvērtās par tumšo spēku (egoismu, peļņas, biedēšanas) instrumentu un savā masā ir palikusi par tādu līdz pat šai dienai! Mūsdienu astrologu priekšstati par Cēloņu un Seku Likumu (Karmu) un par pārdzimšanu (Reinkarnāciju) paliek izplūduši, dūmakaini un haotiski; tie prasa tūlītēju uzcelšanu uz pilnīgi jauna, cieta pamata!
UN TIEŠI ŠEIT! Ētiskajā Mācībā, kuru nodevis mūsu brālis LEOBRANDS (Aleksandrs Kļinzovs-Martjanovs), es redzu to vienīgo, prāta pieņemamo Pasaules Uzskata Sistēmu, kas paver ceļu patiesai evolūcijai radoši tiecošamies nākotnes cilvēkam un vienlaikus ir viņa Garīgā Dzimtene!
(Tālāk manuskriptā Udo Rūdolfs sniedz praktiskus urānisko planētu ainavu piemērus uz 90 grādu diska, aprakstot caur tām HSA formulas un formulas, kas skaidro Hitlera fatālās kļūdas):
  1. MO + MO = ME + PO — Garīgā, mentālā ietekme uz plašu sabiedrību.
  2. UR + AP = SO + SO — Būt par kolosāla sprieguma avotu, ievest masas uzbudinājuma stāvoklī.
  3. UR + AD = ME + ME — Naidīga, bloķēta, graujoša domāšana.
  4. MA + ZE = PO + PO — Rīcība un darbi, kas tiek veikti zem sīva, fanātiska dogmatiska pasaules uzskata ietekmes.
  5. AP + VU = WI + WI — Grandiozi, vispārēji panākumi; sabiedrības uzplaukums.
  6. HA + ZE = SO + SO — Kļūt par totāla naida objektu.
  7. PL + PO = WI + WI — Dziļa reliģiskās un pasaules uzskata apziņas transformācija sabiedrībā.
  8. HA + VU = JU + JU — Laimīga, brīnišķīga izglābšanās no nāvējošiem uzbrukumiem un ļaunām sazvērestībām.
  9. KR + VU = SO + SO — Liela mēroga valsts darbinieks.
  10. WI + VU = ME + ME — Kolosāls vārda spēks, kolosāla ietekme caur publiskām runām.
  11. AP + PO = MA + MA — Lielās Telpiskās Idejas izplatīšana.
  12. MA + VU = AS + AS — Fatālas nežēlības un vardarbības izpausme.
  13. AS + VE = ZE + ZE — Mākslīgā atlase (formula, kas atspoguļo nacisma rases likumus).
  14. ME + ME = HA + VU — Mentālais kritiens, pakļaušanās dēmoniskiem spēkiem, briesmīgu ļaundarību veikšana.
Formulas Nr. 3 (UR+AD) un Nr. 14 (ME+ME=HA+VU) kļuva par izšķirošajiem faktoriem Hitlera sabrukumam un pilnīgam kritienam. Es minu šo vēsturisko piemēru tikai tāpēc, ka mēs visi bijām šo notikumu liecinieki un varam vaigu vaigā pārliecināties, cik matemātiski precīzi planētu ainavas atspoguļo reālos faktus.
Bet pietiks formulu. Dziļai rakstura analīzei astrologam nepieciešams izskaitļot no 70 līdz 100 planētu ainavām. Mēs pārejam pie pēdējā, galvenā jautājuma: Kas konkrēti saista astroloģiju ar ētisko Mācību?
Bez lielā Cēloņu un Seku Likuma (Karmas) atzīšanas, tāpat kā bez Pārdzimšanas Likuma (Reinkarnācijas) atzīšanas, patiesā astroloģija vienkārši nav domājama! Šajos pašos fundamentālajos, izšķirošajos sadzīves jautājumos astroloģija atrodas PILNĪGĀ UN ABSOLŪTĀ SASKANĀ AR AGNI JOGAS (DZĪVĀS ĒTIKAS) ĒTISKO MĀCĪBU!
Tomēr astroloģijai ir apņēmīgi jāattīra sevi no vecajiem, dūmakainajiem māņticības priekšstatiem un jānonāk pie kristāldzidrām, matemātiskām formulām. Mēs skaidri apzināmies, ka uz Jaunā Laikmeta (Ūdensvīra laikmeta) sliekšņa, caur kuru cilvēce patlaban kāpj, ir nepieciešamas kolosālas, titāniskas pūles visās dzīves jomās, lai atbilstu tā ugunīgajām prasībām.
Pati galvenā, neatliekamā vajadzība Dzīvās Ētikas programmā ir «Reliģiskās Evolūcijas» (Garīgās Apziņas evolūcijas) nepieciešamība.
Kad cilvēki iegūs šo jauno garīgo bāzi un atzīs patieso, kosmisko Dievišķā Principa jēdzienu, visu pārējo sociālo un ekonomisko problēmu risinājumi nāks paši no sevis. Pieņemot Ugunīgo Kosmisko Ētiku, cilvēks kļūst tolerantāks, līdzjūtīgāks, pacietīgāks un patiesi cilvēcīgāks. Un tikai tas pārvērš viņu par noderīgu, harmonisku kosmiskās kopienas locekli. Agni Jogas Mācība paver mūsu laikmeta cilvēkiem vislabāko, unikālo iespēju kļūt par Jaunās, Augstākās Pasaules pilntiesīgiem pilsoņiem!
Par brīvās gribas jautājumu man jāsaka sekojošais: absolūtas brīvības blīvajā pasaulē neeksistē. Jebkura brīvība vienmēr ir pie kaut kā piesaistīta un saistīta. Mēs runājam: «vārda brīvība», «izvēles brīvība», «rīcības brīvība», «brīvā griba». Mēs saucam mūsu acumirklīgās iespējas domāt un rīkoties lepnumā pilnā vārdā "brīvība", pilnīgi aizmirstot pie tam, ka mēs esam spējīgi domāt un rīkoties tikai tā, kā to atļauj mūsu Individualitātes līmenis!
Šī Individualitāte nav nejaušība, tā ir mūsu «pārgājiena soma» (Marschgepäck), ko esam salikuši paši sev iepriekšējās inkarnācijās, un kas ir tiešs mūsu iepriekšējo centienu vai mūsu garīgās bezdarbības rezultāts. Tā ir austi no cēloņiem, kurus esam radījuši paši ar savām domām un rīcību pagātnē. Šī "pārgājiena soma", pie kuras esam sevi piesējuši, vienlaikus ir mūsu vienīgā starta bāze turpmākai nepieciešamajai apziņas paplašināšanai Kosmiskās EVOLŪCIJAS ietvaros.
Protams, mums ir vitāli nepieciešams zināt, kas tieši ir iepakots mūsu pārgājiena somā. Bet izdarīt to pašam nebūt nav vienkārši. Cilvēks mēdz nodzīvot līdz 60–70 gadiem, tā arī neiedomājoties, kādi kolosāli spēki un programmas viņā ir ieliktas. Un tieši šeit atrodas galvenais spēku pielikšanas punkts patiesam Astrologam. Ar urāniskās rakstura analīzes palīdzību mēs varam uzskatāmi atsegt un parādīt cilvēkam viņa patiesās spējas. Un tālāk viss ir paša cilvēka gribas ziņā — virzīt šīs spējas par svētību saviem līdzcilvēkiem, sniedzot ar to vislielāko evolucionāro pakalpojumu savai personīgajai Dvēselei.
No fatālistiskās astrologu tēzes CĒZARU laikā: «Cilvēkam nav brīvas gribas» un filozofa Origena izvirzītās antitēzes: «Cilvēkam ir absolūta brīva griba», mēs šodien izvedam lielo evolucionāro Sintēzi:
CILVĒKAM IR RELATĪVI BRĪVA GRIBA!
Bet šī relatīvi brīvā izvēle mums ir jāizmanto rīcībā, apzināti uzņemoties pilnu atbildību par katra pieņemtā lēmuma karmiskajām sekām. Jo tas, kurš pateicis "A", būs spiests pateikt arī "B".
Tie no jums, mīļie garīgie draugi, kuri jau ir redzējuši un dzirdējuši brīnišķīgās lekcijas ar kosmiskajiem slaidiem, ko sniedzis mūsu dziļi cienījamais Skolotājs un brālis LEOBRANDS par astronomiju, noteikti piekritīs man vienā lietā: šo gigantisko debesu ķermeņu vērošana iedveš cilvēkā svētas tirpas (pateicību). Šī pateicība daudzkārt pieaug, kad mēs sākam apzināties, cik neizsmēļami lielam jābūt tam Spēkam, kas iedarbina un notur šo kolosālo Kosmisko Kārtību.
Mēs saucam šo gigantisko organizējošo faktoru UNIVERALO / UNIVERSALO. Un, pateicoties mūsu brālim Leobrandam, mēs droši zinām, ka UNIVERSALO ir Vienots Magnētiskais Spēka Lauks ar neizsmēļamu ENERĢĒTISKO POTENCIĀLU!
UNIVERSALO ir sākuma Avots visam Redzamajam, Neredzamajam un Elektrodinamiskajam visā Visumā.
Tā kā mēs ar jums esam neatņemama Visuma daļa, mēs tieši tāpat esam pakļauti lielajiem šī gigantiskā Telpiskā Sprieguma Lauka likumiem. Mēs visi, apzināti vai neapzināti, smeļamies spēkus no šī Lielā Avota. Pateicoties šim "atziņas zelta ķieģelim", mums ir unikāla iespēja saskatīt visā Vienoto, proti — «UNIVERSALO» (Garīgo Telpisko Principu), un šajā Vienotajā — VISU.
Tieši šeit atrodas tas sakrālais punkts, kur Dzīvās Ētikas Ugunīgā Ētika saplūst ar matemātisko Garīgās Astroloģijas ēku Vienotā Veselumā!
Hamburgas skolas formulas, kuras es jums nupat nodemonstrēju, nav vienkārši zīmes uz papīra. Tie ir «telpiskā sprieguma mikro-lauki», kas atspoguļo niecīgu daļu no UNIVERSALO lielā spēka lauka un atrodas ar šo Lielo Magnētisko Lauku nepārtrauktā, tiešā rezonansē!
Kad mēs apzināmies, kā esam šīs Lielās Kārtības dzīvā daļa, mūsu būtību ir jāpiepilda kolosālas aizsargātības un kosmiskā miera sajūtai, jo šī Kosmiskā Kārtība ir mūsu patiesā Garīgā Dzimtene! Tā ir mūsu Tēva māja, uz kuru esam tiecošies un kuru noteikti sasniegsim, pakāpienu pēc pakāpiena kāpjot pa Hierarhijas kāpnēm pēc savu zemes evolucionāro uzdevumu izpildes.
Ar vienu īsu zemes dzīvi šim lielajam ceļam ir kritiski par maz. Un mēs gūstam vislielāko mierinājumu un prieku nepielūdzamā faktā: mēs šeit atgriezīsimies atkal! Jaunā inkarnācijā (jaunā iemiesojumā) mums tiks atkal dota iespēja turpināt lielo darbu pie pašpilnveidošanās, kas ved uz Gara Absolūto Pilnību.
Precīzā saskaņā ar Kristus vārdiem: «Topiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs».
Šodien mēs pārtulkojam šos vārdus Jaunā Laikmeta valodā un pasludinām mūsu galveno orientieri:
MĒS MEKLĒJAM ABSOLŪTO PILNĪBU, LAI REIZ UZ MŪŽIEM IEIETU LIELAJĀ GAISMAS OKEĀNĀ — UNIVERSALO!

Es pateicos jums par uzmanību!

«Udo Rūdolfa vēsturiskā mantojuma arhīva tulkojums. Šis teksts ir programmātiskā ziņojuma "Astroķīmija: Astroloģija ētiskās Mācības ietvaros" oriģinālā mašīnraksta manuskripta tulkojums. Teksts ir saglabāts mūsu Skolas pētnieciskajā fondā tikai informatīvos un izglītojošos nolūkos studentu apmācībai un bezpeļņas izmantošanai, kā arī Garīgās Astroloģijas oriģinālo pamatu aizsardzībai.»