Ūdo Rūdolfs "Nākotnes astroloģijas uzdevumi"

Ūdo Rūdolfs "Nākotnes astroloģijas uzdevumi"
Nākotnes astroloģijas uzdevumi reliģijas un jēgas meklējumos.

Dāmas un kungi, dārgie draugi astrologi!
Pēc šausmīgajiem un noziedzīgajiem uzbrukuma aktiem Ņjujorkā Tirdzniecības centram un Pentagonam Vašingtonā, varam teikt, ka reliģijas un dzīves jēgas meklējumu tēma ir pacēlusies no jauna un globāli. Tādas neprātīgi vardarbīgi terora akti neļauj atsaukties ne uz vienu no reliģijām, vai jēdzieniski to savienot ar kādu no reliģijām. To, ka tādi terora akti realitātē vispār iespējami, parāda tikai to, ka mūsu cilvēciskās valdības ir pilnīgi nespējīgas neko darīt tādās situācijās. Ja šīs, cilvēci neieredzošās organizācijas vadošie grupējumi augs, tad cilvēce ies bojā. Vardarbības spirāle, kas attīstās caur atriebību, nezin ierobežojumus. Vai mēs, astrologi, varam piefiksēt bailes un haosu sabiedrībā? Mēs, protams, varam redzēt horoskopu un paskaidrot cilvēka dzīves plānu. Mēs varam dot atbildi par viņa darbību, talantiem un iespējām; specifizēt laika kvalitāti, par kuru cilvēks grib vairāk uzzināt. Bet, pēc manā domām, mēs strādājam par maz ar kosmiskajiem pamatlikumiem, tādiem kā, karma, reinkarnācija (pārdzimšana), kuros ir ietverti Dievišķie nodomi par cilvēku.
Mans ziņojums sastāv no piecām tēmām:
1. Astroloģija šodien un rīt;
2. Mācība par pārdzimšanu - dabas likumu;
3. Dzīves veida mācības, kas atzīst astroloģiju;
4. Astroloģija un reliģija - pareizā savienība;
5. Paplašinātā dzīves skatījuma piedāvājums.


1.  Astroloģija šodien un rīt
Nesen izdotajā Danielas Vaizes un Ludviga Klimensa  "Lielajā Astraloģijas leksikonā" es atradu šādu astroloģijas skaidrojumu:
Jēdziena nozīme sastāv no diviem grieķu vārdiem "άστρο" (astro) vai αστέρι (asteri), kas nozīmē zvaigzne vai zvaigžņu, un vārda λογοσ (logos), kas nozīmē iemesls, jēga. Šie divi vārdi apraksta astroloģijas būtību. Tie paskaidro astroloģiju kā sistēmu, kas spēj redzēt dziļu jēgu debess ķermeņu kustibā. Tāda, kura spēj cilvēkam atvērt notikumu jēgu un sakarību uz zemes. Novērojot planētu kustību, tiek veikti notikumu izvērtējumi noteiktā laikā un telpā".

Ne tikai vārdā astroloģija, bet arī vārdos bioloģija, ģeoloģija, filoloģija, socioloģija, teoloģija u.t.t., mēs lasām vienu un to pašu vādra otro daļu, kura runā par pētniecību noteiktās zinātnes laukā.
Ja, novērojot zvaigznes, var izsecināt par kādiem notikumiem uz zemes, tad jābūt kādai saiknei starp tādiem jēdzieniem kā "planētas" un "zemes notikumi". Hermesa teikums "Kā augšā tā arī apakšā" apstiprina šo sakarību. Citiem vārdiem, planētas var būt apskatītas kā līdzeklis cilvēka orientēšanai. Mēs, astrologi, redzam šo savstarpējo saikni, kas eksistē starp debesu ķermeņu kustībām un cilvēku. Bet kāda veida kompasakarības, un kādu jēgu šīs kopsakarības piedod cilvēces eksistencei, šo sakarību loģika vēl nav līdz galam noteikta. U ja jau mēs esam atstājuši "baznīcas klēpi" un nevēlamies, lai mums norāda, kam un kā mums ticēt, ja mēs negribam, lai mums diktē, ko mums darīt, es domāju, tad mums jānosaka pašiem, kā mēs saprotam šīs kopsakarības, un kādu jēgu tās cilvēkam izsaka. Iespēju palete savas dzīves jēgas noteikšanai ir milzīga.

Rietumu masu informācjas līdzekļi mums iedveš, ka mūsu baudkārās sabiedribas galvenās intereses, pirmām kārtām, sastāda naudas un patēriņa optimizācija. Bet kā to savienot ar mūsu dzīves jēgu? Paliek tikai cerēt, ka teroristu uzbrukumi Ņjujorkai un Vašingtonai, un nedrošības sajūtai, kas sekoja šiem terorisma aktiem, izsauks sabiedrībā atziņu, ka eksistē svarīgākas lietas par baudīšanu un priecāšanos. Protams, ka eksistē arī "klusējošais vairākums", kuri ir neapmierināti ar dzīvi, kas orientēta uz materiālo tās pusi, un, kas var pretstatīt šadai dzīvei ko lielāku un svarīgāku, kā materiālie "labumi".                                                                                        Es domāju, ka mums, astrologiem, kas nodarbojas ar mūsu laikabiedru dzīvju analīzēm, ir jāizprot mūsu klātbūtnes jēga uz šīs planētas, un jāietilpina mūsu zināšanas ieteikumos cilvēkiem.

Ar pēdējo zilbi "loģija" visos šajos zinātņu nosaukumos, nāk klāt "loģika" - loģiskā domāšana. Vārds "logos" nozīmē arī Dievišķo prātu" un "Visuma likumsakarības". Es domāju, ka šāds vārda tulkojums piedod īpašu jēgu visām zinātnēm ar beigu vārdu "loģija". To, ka astroloģija arī ir zinātne ar šādu nobeiguma vārdu, bet astrnomija nē, vilina uz pārdomām - kāpēc. Senatnes astrologi savu darbu izprata identificējot sevi ar Kosmosa un Dievišķā saprāta kategorijām. Mēs, mūsdienu astrologi, esam zaudējuši šo izpratni - būt "Kosmosa darbiniekiem". Mēs ar savas būtnes vienu daļu atrodamies šeit, sabiedrībā, kuras primārās vēlmes ir baudas. Protams, negatīvu lomu šeit spēleja tas saucamais Apgaismības laikmets, kad cilvēki pazaudēja saikni ar svarīgākajiem Kosmosa likumiem, tā kā tajā laikā tika asi kritizēts viss metafiziskais, un cilvēka mistiskās tieksmes tika izsmietas un apspiestas. Radikālais ateisms uzsāka savu trimfa gājienu. Par pamatu kļuva loģiski skaidra un pareiza domāšana, kā vienīgā instance pirmajām un pēdējām lietām. Apgaismības laikmeta devīze bija: " Esi drosmīgs izmantot savu personisko saprātu". Tā nav slikta devīze.  Bet nevar bezdomīgi izsviest visu, ko citi cilvēki bija ienesuši pareizu un svarīgu laika gaitā, veidojot cilvēces vērtības.
Stāvošā aiz redzamās pasaules, neredzamā pasaule bija pilnīgi noignorēta. Vārdi "metafizika" un "mistika" līdz šim brīdim daudziem politiķiem un zinātniekiem, ir sveši jēdzieni. Mums jāvērš uzmanība uz to, ka mūs vada cilvēki, kas ignorē visu, kas ir ārpus piecām maņu sajūtām, un, kam vienalga, kas notiek smalkajā (neredzamajā) pasaulē. Divus gadsimtus atpakaļ pazīstams ārsts Rudolfs Vihrovs teica: "Esmu secējis 1000 līķus un neesmu tur atradis dvēseli". Vihrova kungam dvēsele neeksistēja, to taču nevar redzēt. Mūsu psihologi, paldies Dievam, ir atklājuši dvēseli cilvēkā, zinātnes attīstības labad. Astrologi vienmēr skatījuši cilvēku, kā ķermeņa, dvēseles un gara vienotību, tā, kā to ir mācījis metafiziķis un loģiķis Platons savā Atēnu Akadēmijā.

"Psiholoģiskās astroloģijas" izplatīšanās pēdējos pārdesmit gadus, ir radījusi sabiedrības pozitīvu interesi pret astroloģiju kā tādu. Tas arī ir saprotami, jo meklējoši atbalstu un ieteikumus cilvēki, jūtas labāk saprasti, ja par pamatu tiek ņemts viņu dvēseliskais stāvoklis" ("psihē" grieķiski dvēsele, tulk.piezīme). Astroloģijas vadošā ietekme saistīta ar to, ka psiholoģija ir universitātes priekšmets un astroloģija ir visciešāk saistīta ar to.
Psiholoģijas pamatlicēji Jungs un Freids ir radījuši iespēju apzināties cilvēka dvēseli un nostiprinājuši šo apziņu sabiedrībā. Psiholoģiskas dabas palīdzība cilvēkiem, kas cietuši katastrofās un bojā gājušo radiniekiem, ir kļuvusi par rehabilitācijas pastāvīgu daļu.

Ja mēs uzstādīsm jautājumu par garu - cilvēka būtības svarīgāko sastāvdaļu, mēs iesākumā atdursimies pret lielu mīklu. Paņemsim skaidrojošo vārdnīcu, lai izlasītu, kas ir "gars" un izlasam "parādība". Bet tā kā spoki neeksistē, tad jāsaka, ka vēl daudz ir jāizdara cilvēces vārdā, lai jēdziens "gars" domājošs cilvēks uztvertu pareizi. Lai daiļrades un spirituālā cilvēka galvenā sastāvdaļa "gars" tiktu pareizi izprasts un interpretēts, ir jāiegulda liels darbs cilvēces priekštatu attīstībā. Daudz pareizāku "gara" definīciju var atrast Gotfrīda Purukera "Ezotēriskās filosofijas vārdnīcā" 3*:  "Ir precīza starpība vārdu "gars" un "dvēsele" lietošanā. "Gars" nemirstības elements mūsos, nenodzēšama uguns, kura nekad neizdziest, un nav dzimusi. Viņš, planētas dzīves garumā, saglabā savu īpašo sevišķumu, savu esenci, kā arī savu dzīvību. Dievišķais gars cilvēkā ir saistīts ar Kosmosu, tā kā pats cilvēks ir mistisks Kosmosa stars. "Dvēsele" ir būtība (būtne), kas attīstās caur pieredzi. Tā nav gars, jo tā ir gara nesēja. Viņa izpaužas matērijā, tā kā viņa ir gara zemākās esences substance.
Gars un dvēsele ir neredzamas civēka sastāvdaļas. Mēs, astrologi, nevaram būt tie cilvēki, kas noliedz visu neredzamo mūsos un ap mums. Mēs to ar nedaram, jo strādājam ar neredzamiem spēka laukiem, piemēram, ar transneptūniem. Vēl maz pazīstama astroloģiskas apskates metode, kad horoskopā var ieraudzīt cilvēka garīgās kvalitātes, tā arī garīgās iespējas. Es domāju, ka tikai ar garīgās astroloģijas paņēmieniem mēs varēsim saprast cilvēku kā vienotu veselumu, kā ķermeņa, dvēseles un gara savienojumu. Tāpēc esmu pārliecināts, ka nākotnē garīgā astroloģija ieņems tik pat svarīgu vietu kā psiholoģiskā (dvēseliskā) astroloģija. Garīgā astroloģija izpildīs svarīgu pārejas funkciju, ja runa sabiedrībā ies par reliģiju un jēgas meklējumiem. Ar tās palīdzību mums ir iespēja samierināties ar Dievišķo principu. Mēs visi nesam Dievišķo Gaismu.
To es saku apzināti kā Hamurgas skolas astrologs, kas vairāk kā 50 gadus strādā ar Transneptūniem, kas vēl nav nofiksēti ne ar vienu teleskopu, un, kas ir parādījušies kā enerģijas un spēka avots, ar kā palīdzību var būt sasniegti papildus dažādi svarīgi garīgas orientācijas dati. Es gribu pasvītrot, ka teosofe Helēna Blavatska savā kosmogenēzes "Noslēpumainās Doktrīnas" pirmajā sējumā 1875. gadā, norādīja uz četrām vēl neatklātām planētām.  (piezīmēs 4*)
Bija uzdots jautājums: "Kādas planētas, bez tām parastajām, kas ir zināmas mūsu zinātniekiem, pieder mūsu Pasaules sistēai. Sekoja atbilde:
"Ne A, ne B, ne X, ne Y nav zināmas, un ar fiziskām iespējām, pat vismūsdienigākajām, tās nevar ieraudzīt".
Šo paziņojumu uztvēra kā informāciju par metafiskās pasaules parādībām, un turpmāk apskatīta grāmatā "Noslēpumainā doktrīna". Pēc 50 gadiem pirmos četrus Transneptūnerus izziņoja Alfrēds Vitte. Blavadskas "Noslēpumainā doktrīna" pārstāja būt par noslēpumu, un šodien katrs to var izlasīt.  Mēs varam pasmelties svarīgas zināšanas par dabas likumiem, kuri eksistēja jau no senatnes, bet tika slēpni un noliegti sabiedrībā ar Baznīcas palīdzību. Šīs izcili talantīgās sievietes darbu rezultāti mus parāda, ka sakari ar augstākām sfērām pastāv un ir iespējami. Saskarsme ar augstākām pasaulēm nav kāda laika, valsts, reliģijas vai konkrēta cilvēka privilēģija. Katrs, kas to saredz kā pareizu un svarīgu, saņems to, kā saka, "Klauvējiet, un jums tiks atvēts".
Nākotnes astroloģijas svarīgu uzdevumu es redzu kā izveidot saikni starp astroloģiju un reliģiju. Mēs izdarīsim sev lielu pakalpojumu, ja savienosimies un samierināsimies ar Dievišķo principu. Astroloģija, kas to panāks, ir "garīgā astroloģija".

2.  Atmodas mācība - dabas likums.
Konstantinopoles sinodē 553. gadā pēc Kristus dzimšanas mācība par reinkarnāciju tika atmesta. Pēc šīs sinodes oficiālā Baznīca šo tēmu uzskata par herētisku, neskatoties uz to, ka puse Pasaules tic reinkarnācijai. Ar prieku var konstatēt, ka šī Baznīcas kardinālā kļūda daudziem ir redzama, un to neatzīst tikai Baznīca. Nav nekāds brīnums, ka daudzi cilvēki, gan jauni, gan sirmgalvji, orientējas uz Indiju, tā kā viņus neapmierina mūsu teologu atbildes par dzīves un eksistences jēgu. Visiem, kas pabijuši Indijā un tikušies ar Bhagavanu un Sai Babu bijušas ļoti bagātinošas. Garīgā situācija visās pasaules nācijās atrodas dziļā krīzē. Pēc manā domām šīs krīzes sakne atrodas tieši tajā, ka Rietumu Kristietībā reinarnācijas likums pilnīgi tiek noliegts un pat netiek pieļauta varbūtība par tās pastāvēšanu. Ja jūs esat lasījuši Vecajā Derībā no Mozus 2.20.5: "Tēvu noziegumi atgriezīsies bērniem līdz trešajai un ceturtajai paaudzei".
Mums jāuzdod sev jautājums:"kāpēc nevainīgiem bērniem būtu jācieš tēvu grēku dēļ?"Tas taču nav godīgi! Bet šo teikumu ir jāsaprot savādāk. Pēcnācēju paaudze - tā ir vienota dzimta.  Iespējams, ka mēs esa vienkārši identiski ar mūsu vectēvim un vecvectēvie? Tas būtu negodīgi, ka vieni cilvēki piedzimtu nabadzībā un slimībās, bet otri piedzimuši ēstu no zelta traukiem. Dabas likumu par reinkarnāciju un Karmas likumu par iemesliem un sekām, var apskatīt kā salīdzsvarota godīguma principu. Šajos likumos tiek iekļauti tie nodarījumi, kurus nav iespējams izpirkt uz šīs planētas vienas dzīves laikā. Šī gudrā likuma jēga ir tajā, ka mēs saņemam atkārtojumus vienam un tam pašam nodarījumam vairākās zemes dzīvēs, jo mūsu relatīvajai nepilnībai ir jāpāriet uz nākošo augstāko pilnīgāko pakāpi. Bībele saka: "Jums jākļūst pilnīgiem, kā pilnīgs ir jūsu Tēvs Debesīs".
Vienas dzīves laikā mēs nevaram sasniegt pilnību. Katrā jaunā dzīvē turpinās vecā, un sākas no tā attīstības pakāpiena, uz kura mēs palikām iepriekšējo reizi. Mēs kustamies mūsu evolūcijā ātrāk, ja mēs esam veiksmīgi risinājuši mūsu uzdevumus. šie uzdevumi ir virzīti, pirmām kārtām, uz mūsu rakstura veidošanu un mūsu karmisko grēku izpirkšanu.
Daudzas Rietuu personības, kultūras pionieri, rakstītāji un dzejnieki atzina mācību par pārdzimšanu. Džordano Bruno, Voltērs, Kants, Lesings, Geiders, Gēte, šillers, Griļparcers, Rjukerts, Geibelis, Novalis, Gēbbelis, Rozegers,  Žans Pols, Viktors Igo, Tolstojs, Nīče, Rihards Vāgners, Ibsens. No pirmskristus laikmeta pie mums ir nonākušas liecības no Platona, Pihagora, Sennekas un Ovīdija. Tas, protams, nav viss uzsaitījums, bet tas ir diezgan pilnīgs.
Eksistē daudz pierādījumu par reinkarnācijas likuma eksistenci. Ticība šim likumam un Karmas likumam aicina cilvēku uz atbildīgu dzīvi, pilnveidošanos un telerantumu. Bez šiem svarīgajiem Dabas likumiem, pēc manām domām,  dzīve zaudē savu jēgu. Savā grāmatā "Indijas elpa" Felhaims-Ostrau raksta par autentiskas reinkarnācijas gadījumu, kurš ir apstiprināts Universitātē Benaresā (Indija), kur ir aptiprināti daudzi šādi gadījumi.

3.  Filosofiskās dzīves mācības, kas atzīst astroloģiju.
Kad es biju jauns astrologs, kas veiksmīgi uzsācis savu profesionālo dzīvi, es izlasīju Bībelē nonievājošus vārdus par astroloģiju. Es biju šausmās par to, ka mani personiskie sasniegumi astroloģijā tiek nosodīti Bībelē. Līdz šim brīdim es Bībeli uzskatīju par ļoti svarīgu grāmatu. Toreiz es domāju, ka tieši Bībelē jāpauž pārliecība par astroloģijas vērtīgumu, jo zvaigznes ir Dieva radītas. Un tikai pēc tam, kad es iepazinos ar divām citām garīgām mācībām, kas apskata astroloģiju kā svarīgu zinātni, man kļuva skaidrs, ka Bībele priekš manis ir zaudējusi savu vērtību. Šīs divas man jaunās mācības bija Teosofija un Dzīvās Ētikas Mācība, kas tiek saukta arī par Agni-Jogu. Abas mācības tika nodotas cilvēcei informācijas veidā no "augstākiem garīgiem avotiem" tieši tāpat kā Bībele un Korāns. Teosofijas mācību saņēma Helēna Petrovna Blavatska, un pierakstīja to trijos „Slepenās Doktrīnas” sējumos, kā arī divos sējumos „Izīda bez šķidrauta”.
H.P.Blavatska dzimusi 12.08.1831.gadā Dņepropetrovskā (Krievijā), un kopā ar angļu pulkvedi Olkotu 1875.gadā dibināja Teosofijas biedrību Ņujorkā.
Teosofija apkopo sevī visu esošo reliģiju ezotēriskos pamatus, kurus noliedz un nepieņem Kristietība. „Dzīvo Ētiku” vai „Agni Jogu” saņēma Helēna Ivanovna Rēriha no tiem pašiem garīgajiem avotiem, no kuriem Slepeno Doktrīnu saņēma Blavatskas kundze. Rērihas kundze uzrakstīja 14 sējumus krievu valodā, kurus var uzskatīt kā atklāsmi visās cilvēka dzīves jomās. Šos literāros darbus aizliedza Krievijā, jo to saturu ateistiski – komunistiskajā Krievijā uztvēra kā naidīgu esošajai ideoloģijai. Caur Rīgu šie sējumi tika nogādāti Vācijā un tulkoti vācu valodā. Tulkojumus veica austriešu natūrfilosofs Leopolds Brandšteters (1915-1968). Brandšteters uzrakstīja 36 lekcijas un citus literārus darbus kā ievadu Agni-Jogas mācībā.
Dzīvajā Ētika runa iet par īsteno nākotnes reliģiju, kuru varētu uzskatīt kā Dievišķās atklāsmes un dabīgās zinātnes sintēzi. Diemžēl šī mācība vēl maz pazīstama. Cilvēces apziņai, pēc Kosmiskās evolūcijas likumiem, vajadzētu pastāvīgi pilnveidoties. Atsevišķos vēstures momentos, biežāk tas ir sarežģītos vēstures pagrieziena punktos, cilvēcei tiek dotas atklāsmes un patiesības apjēga, lai mēs varētu sasniegt nākošo evolūcijas pakāpi. Arī tagad mēs atrodamies laika pagrieziena posmā.
Leopolds Brandšteters saka:
„Kristietība, islāms, jūdaisms, budisms, kā arī citas reliģiskās mācības, vajadzētu apskatīt kā iesākuma daļu no vienas universālas atklāsmes pirmattīstības stadijā. Šī universālā atklāsme un nākotnes zinātniskā reliģija, ar laiku tiks atzīta kā universāla Patiesība, un Pasaules Gara izpausmes pārbaudāmais rezultāts.”
Mēs visi jūtam, ka pēc 11.09.2001.gada mūsu pasaule ir izmainījusies. Reliģijas tēma mūsu sabiedrībā kļuvusi par karsto tēmu. Varētu novēlēt, lai cilvēki tiektos pēc reliģiju reformas, tā kā, ja reliģijas no savas dibināšanas brīža neattīstītās un turās pie iesīkstējušām dogmām, tās zaudē tiesības uz pastāvēšanu. Pēc manām domām, Teosofija un Agni-Joga ir izeja no šīs ilggadējās dilemmas. Šīs abas mācības atzīst, ka astroloģijai ir svarīga nozīme nākotnē.
Lūk, piemērs no Agni-Jogas:
„Caur astroloģiju var pierādīt kosmiskā magnētisma eksistenci, ja izdodas noteikt notikumu gaitu, tad var precīzi noteikt, ja pieņem kosmisko magnētismu kā valdošo kustības spēku, tad var izskaitļot visus dzīves notikumus. Zināšanas var iegūt no visiem datiem un parādībām garīgā un planetārā svarīguma līmenī.
Kosmiskais magnētisms savāc Kosmiskā pievilkšanās spēka augstākos aspektus. Gars, kurš atvērts pievilkšanās spēkam, kļūst par kosmiskā saprāta daļu tādā pat mērā, kā Kosmiskās Esamības likums! Skaistums šajā likumā tiek saglabāts. Un likums, kurš atbrīvo planētu garu, dod atvieglojumu, kurš ved augstākajās sfērās.”

4.  Astroloģija un reliģija - saprātīgs savienojums.
Ar šo mēs saprotam reliģiju, ne baznīcu. Latīniski vārds "religio" nozīmē: "tāds, kam ir atpakaļ saite, cilvēka attieksme pret Dievu, pret dievišķo spēku". 1*
Citas definīcijas es atradu Leopolda Brandštetera grāmatā "Augšāmceltais Dievs". "Reliģija - tās ir brīvas un personiskas cilvēka attiecības ar savu Radītāju" 2*
Ar to ir pateikts, ka brīvs cilvēks balstīsies viņam zināmajos un pierastajos reliģiskajās sistēmās, un vadīsies no savas personiskās Dievišķā izpausmes pieredzes. Gadsimtiem ejot Baznīca ir pārvērtusies dogmatiskā valdonīgā struktūrā, un līdz šai dienai prezentē savu statisko Pasaules redzējumu. Baznīcas pārstāvji - teologi, neielaižas nopietnās diskusijās, lai saglabātu patiesi trauslo teoloģijas būvi. Teologi, kam ir savas personiskās idejas ticības jautājumos, tādi kā Ranke-Heineman kundze un Ojgens Drevermans, neatrod teologu vidū cienīgus domubiedrus un atbalstītājus Baznīcas sienās, un tiek padzīti no saviem garīgajiem amatiem. Attīstībā nav apstāšanās. Evolūcija izpaužas kā nemitīga kustība uz priekšu visās dzīves jomās. Nav izņēmums arī pasaules uzskati un priekštati par Dievu.
Abas, augstāk pieminētās definīcijas, pieļauj izmaiņas evolūcijas procesā. Reliģija virza cilvēku uz viņa labākajām kvalitātēm, cīņā pret viņa ne tik labām kvalitātēm, un veicina viņa tieksmi pret sirds tīrību, mīlestību un patiesu cēlumu. Tā veicina cilvēkā godprātību, gatavību palīdzēt, žēlsirdību, mīlestību pret savu tuvāko, cilvēcīgumu un tolerantumu. Reliģija māca pārvarēt ciešanas un bez bailēm skatīties nāvei sejā. Patiesa reliģija veido morālu izturību, ja apkārt viss sagrūst.
Reliģija palīdz ticīgajam izturēt un dod tam dvēselisku spēku. Ciešanas atved cilvēku pie Dieva, tādēļ tik daudzi cilvēki tieši grūtos brīžos atnāk uz baznīcu un klūst ticīgi, kā mēs to varējām redzēt pēdējā laikā visā pasaulē. Reliģijas uzdevums audzināt cilvēkā cildenas vērtības. Astrologi, kuri var izprast cilvēka raksturu pēc viņa horoskopa, var piedāvāt cilvēkam to, kas ir liegts teologiem.
Ar jēdzienu "reliģija" cieši saistīti tādi jēdzieni kā "Dievs un ticība" un "ticība". Vārds "ticība" saistās ne tikai ar reliģiju. Baznīca nevar viena pati pretendēt uz šo vārdu. Vārdi "es ticu" var attiekties pret visām dzīves sfērām. Ir teiciens "ticēt nozīmē nezināt", vai "uzskatīt par iespējamu". Ja mēs kaut kam ticam, mēs uzskatam to par iespējamu, bet be precīzi. Kamēr mēs kaut kam ticam, mēs neesam plnīgi par šo pārliecināti. Mēs atrodamies "Neptūna ietekmē" un mums ir jāpārvar šī nepārliecinātība "Neptūna stadijā", lai pārietu pie zināšanām un izpratnes. Tas, kam mēs šodien ticam, rītā mēs to jau zināsim droši. Visas zinātnes sasniegušas savu šodienas stāvokli, izejot cauri nezināšanai, neizpratnei, un nepārliecinātībai. Pētnieciba - tas nozīmē ielauzties nezināmajā. Saikne starp "ticību" un "zināšanu" neattiecas tikai uz reliģiju. Mēs ticam cilvēkam, viņa lietai un uzdevumam, tas attiecas arī uz valodas lietošanu, mēs lietojam vārdu "ticība" ne tikai reliģijas sakarā. Ceļš no ticības uz zināšanām ir apmācības process, kuru katrs izndivīds iziet pats, lai evolucionētu.
Atļausiet man šeit dot piemēru tēmai "ticība un zināšanas".  Kad slavenais speciālists raķešu būvniecībā Verners Brauns plānoja piezemēšanos uz Mēness, viņam bija jātic, ka līdz Mēnesim var nokļūt. Ja tas nebūtu tā, viņš to vispār neplānotu. Kad piezemēšanās uz Mēness izdevās, viņš un visa pasaule ar viņu, zināja to, kam viņš iesākumā vienkārši ticēja, un uzskatīja, ka tas pilnībā ir iespējams. Ticības stadija bija izieta un nostiprinājās zināšanā. Tikai tad, kad izzūd nepārliecība ticībai, caur pieredzi iegūstam zināšanu. Lai iegūtu zināšanas, iesākumā ir jānotic.
Kurš no mums uz šodienu vēl "tic" astroloģijai? Caur daudzkārtīgiem pierādījumiem, ko katrs nopietns astrologs pastāvīgi pats saņem, astroloģija ir sen kļuvusi priekš mums par zināšanām. Katrs no jums ar savu darbu nepārtraukti veido savas zināšanas. Tic tam vai nē citi cilvēki, tas nemaina neko šajā faktā. Tāpat, vai mūsu "klonējošie zinātnieki" rada jaunas zināšanas, un vai šīs zināšanas atsauksies pozitīvi uz cilvēces sabiedrību, vai tas būs milzīga klūda, mēs to šodien nezinām.
Ja astrologi saka: "Debesu ķermeņi mums atklāj daudz dziļāku jēgu" un reliģija tiek definēta kā "Brīva un personiska attieksme pret savu Radītāju". tad es domāju, ka astroloģiju un reliģiju var loti labi apvienot, tā kā debesu ķermeņi ir Radītāja radījuma būtība.   
Nākotne pieprasa zinātņu sintēzi! Ja mēs turpināsim attīstīt astroloģiju, tad no psiholoģijas savienojuma ar astroloģiju, izveidosies psiholoģiskā astroloģija, un nākotnes attīstiba saskatāma kā astroloģijas sintēze ar reliģiju, kas veidos garīgo astroloģiju.
Sicīliešu konsuls Firmikus Maternus starp 334. un 337. gadiem pēc Kristus, uzrakstīja sacerējumu par astroloģiju astoņos sējumos ar nosaukumu "Matesis".  5*
Tas ir vienīgais latīņu mācību līdzeklis astroloģijā no senatnes, kas ir pilnīgi saglabājis visus tekstus. Tajā laikā strādāja ar piecām planētām, Sauli un Mēnesi. Bija jau zināmas Antiscijas (atspulgi apkārt asij Vēzis/Mežāzis), un daži sensitīvie punkti. 2.grāmatā 25.lappusē mēs varam lasīt: "Brīdinājums astrologiem", no kura es gribu citēt fragmentu, lai parādītu, ka saikne starp astroloģiju un reliģiju bijusi vienmēr: "Un tā, mans draugs, ja Tu gribi izlasīt šīs grāmatas, lai iegūtu no tām dievišķās zināšanas, - seko tam, lai Tu sāktu līdzināties Dievišķam garam un Labā vēstījumam. Ka svēlas ikdienā uzturēt sarunu par Dievišķiem principiem, tam jātiecas pēc ikdienas virzības savas dvēseles Dievišķošanas. Mācies un trennējies cilvēka labākajās kvalitātēs, lai tie, kas vēlēsies no tevis jebko uzzināt, uzticētos tev. Esi savaldīgs, vesels, nepiedzeries, esi mērens un pieticīgs savos darbos un veiksmju brīžos, izvairies no slavas, ko nes šī zinātne, netiecies pēc naudas. Centies ar savu dzīvi iemantot reputāciju, kas būtu Labā kalpotājam, jo cilvēka pienākums, kurš grib kalpot zvaigžņu dievišķai ietekmei, ir kļūt par cienīgu tam.
Atbildi cilvēkiem, kas uzdod tev jautājumus, skaidri un precīzi, lai viņiem nevajadzētu ar varu uzmākties tev, lai uzzinātu atbildes uz jautājumiem, ko nedrīkst ne prasīt, ne izteikt. Izvairies no cietsirdības un necieņas, ei ieturēts visā un turies tālāk no lieliem strīdiem, jo tikai mulķis iesaistās skandālos. Esi uzticīgs un uzticams ar saviem draugiem un visās lietās. Neņem procentus par savu naudu, lai par tevi nerunātu, ka tu iedzīvojies uz citu nelaimes".
Es biju satriekts, izlsot šo fragmentu, kurš arī pēc 1500 gadiem nav zaudējis savu vērtību, un apstiprina astroloģijas un reliģijas saistību.


5. Priekštati par paplašināto pasaules skatījumu.
Ja zinātne šodien runā par miljardiem sauļu sistēmu Visumā, tad ir jāsaprot, ka baznīcas piedāvātā izpratne par Dievu un kosmosu neatbilst mūsdienu zinātnes izpratnei, un mums nepieciešams izveidot mūsdienīgus priekštatus par Dievu, kur būtu ietverta mūsdienu zinātnes informācija par kosmosu.
Austriešu natūrfilozofam Leopolda Brandštetera augstāk minētie izteicieni un viņa teorija par  spēku laukiem, dod grūdienu apskatīt paplašināto pasaules skatījumu, ko noslēgumā es arī gribu jums piedāvāt.

Noslēgums.
Fridrihs Lielais, vecais Fricis, vienreiz teica: "Katram ir jākļūst garīgam savā veidā".
Es esmu piedāvājis jums savu pasaules redzējumu, kuram nav ogligāti jākļūst par jūsējo. Bet varbūt tas nokalpos jums par grūdienu. Astroloģijas un reliģijas sintēze man liekas kā saprātīga sintēze nākotnes laikiem.  Es pārliecinājos, cik precīzi unisonā saskan notikumi uz mūsu planētas ar zvaigznājiem un mūsu mūsu mākslas noteikumiem.
Astroloģija priekš manis ir Dieva eksistences pierādījums!


Literatūras saraksts:
1* Ķeisera svešvādu leksikons;
2* Leopolds Branšteters "Augšāmceltais Dievs" izdevniecība Spirane Linz Austrijā 1976. gads;
3* Gotfrīds Purukers "Ezotēriskā vārdnīca" izdevniecība Izotēriskā filosofija, Hanovera, 1991.gads;
4* H.Blavadska "Noslēpumainā Doktrīna" 1.sējums, "Kosmogenēze", 186-187 lappuses;
5* Jūlius Firmikus Maternus, "Matezis" (= horoskopu senais nosaukums), tulkojums no latīņu valodas, izdots 1927. gadā